Kristieši savu dzīvi smeļas no Kristus, tāpat kā zars savu dzīvību no vīnogulāju galvenā stumbra un saknēm.
Jēzus izdarīja vienkāršu salīdzinājumu, ka cilvēks, kurš nav vienots ar Viņu, ir kā zars, kas ir nogriezts no vīnogulāja. Zars ātri nokalst. Tam nav dzīvības, tas ir dzīvs tikai augot kopā ar vīnogulāju.
Zara mērķis ir būt augļu nesējam, caur kuru vīnogulājs izpaužas. Tas nes augļus, ko ražo vīnogulājs. Kā zinām, vīnogas uz vīnogulāja stumbra augļus neražo. Zari kalpo vīnogulājam, nesot vīnogas.
Dievs ir izvēlējies paust savu mīlestību un mērķus pasaulē ar cilvēku starpniecību. Neskatoties uz to, kristieša dzīves auglis nāk no Viņa un nāk tikai attiecību rezultātā ar Viņu.
Šo attiecību dēļ Jēzus Kristus teica, ka Dievs tiek pagodināts, kad kristieši nes daudz augļu.
Šajā līdzībā par vīnogulāja atzarojumiem
Jēzus arī atbildēja uz lielo cilvēku eksistences jautājumu: Kāpēc es esmu šeit?
Cilvēks patieso dzīves jēgu un piepildījumu atrod attiecībās ar Dievu. Mēs esam radīti, lai nestu augļus, kurus Dievs vēlas, lai tie tiktu parādīti pasaulē. Cilvēki jūtas noraidīti, neievēroti, niecīgi, pazuduši un izolēti, kad tie nespēj piepildīt, ieraudzīt savu mērķi, jeb jēgu dzīvei. Jā, arī es varu to 100% liecināt no savas dzīves. Cilvēkiem, iespējams, nav ne jausmas, kāds ir viņu mērķis, un, ja viņiem to pateiks, viņiem var nepatikt dzirdētais un viņi var tam neticēt, bet lai vai kur mēs ietu, ik viens no mums zina, ko nozīmē meklēt dzīves mērķi un jēgu. Patiesība ir tajā, ja cilvēki ir norobežoti no Dieva, tie nespēj izpildīt patiesi unikālo mērķi, kādam viņi ir radīti. Tāpēc cilvēkam ir jāaicina Dievs savā dzīvē un jāuztic tā Viņam, bet tas ir iespējams tikai caur Jēzu Kristu.
´´Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.´´
Efeziešiem. 2:10
´´Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.´´
Jāņa 15;8
Chapter 1: Pakļaušanās
Cilvēks nevar nest Dieva augļus, ja vien viņš nav saistīts un atkarīgs no Dieva, kā zars ir sasaistīts ar vīnogulāju. Zars, kas atdalīts no sava vīnogulāja, pats ne tikai pārstās nest augļus, bet arī nomirs. Jēzus teica, ka augļu klātbūtne, vai nu laba, vai slikta, ir ārēja un redzama zīme tam, vai kādam ir vitālas attiecības ar Dievu. Tēvam raksturīgo augļu klātbūtne pierāda, ka cilvēks pieder Tam Kungam (Jāņa 15: 8).
Savā unikālajā komentārā Jēzus uzstāja, ka cilvēka attiecībām ar Dievu, gan pozitīvām, gan negatīvām, būtu kāda redzama zīme:
”No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.”
Mateja 7:16-20
Kaut arī labos darbus var atdarināt, garīgās īpašības, kas norāda uz cilvēka būtību, nevar būt. Tur, kur parādās labi augļi, vienmēr būs labi darbi. Tomēr tur, kur ir slikti augļi, neviens darbs nevar būt labs garīgās samaitāšanas dēļ, kas to ir motivējis!
Apustulis Pāvils teicis, ka kristieši ir kā savvaļas olīvu zari, kas ir uzpotēti uz mājas koka, tāpēc savvaļas zari var gūt labumu no labā koka bagātības.
´´Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!´´
Romiešiem. 11:17-18
Augļu kvalitāte ir atkarīga no tā sakņu avota. Savvaļas zars var nest sava veida augļus, tāpat kā dumpīgs cilvēks var darīt to, ko pasaule uzskata par labu. Pieminekļus un atsauksmes, pagodinājumus un apbalvojumus pateicīgā pasaule var piemērot kādam cēlam labvēlim, kurš savā sirdī ir korumpēts. Cilvēku dzīves kvalitāte tomēr nav atkarīga no viņu izdarītajiem darbiem, bet no saknes, kas rada viņu darbus.
Apustulis Pāvils saprata, ka slikts koks vai cilvēks – var darīt labus darbus un joprojām būt slikts koks / cilvēks. Viņš atzina:
“Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.”
1.Korintiešiem. 13: 3
Dievbijības darbi ir tikai veltīgi centieni, ja vien tos nevada Dieva pārveidota sirds. Jēzus brīdināja reliģisko sabiedrību piesardzīgi izturēties pret dievbijību. Reliģiskā uzticība un labie darbi var būt motivēti no dažādiem avotiem. Ieskaties Mateja. 6: 1-18.
”Es rakstu jums, bērni, jo jūs pazināt Tēvu. Es rakstu jums, jaunieši, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno uzvarējāt.”
Jāņa 2:14
Pakļaujoties Kristum, cilvēks atver kanālus, pa kuriem Dievs piepilda dvēseli un dod garīgus augļus. Garīgā augšana notiek abpusējā paklausības Kungam un lūgšanu procesā. Turot Kristus baušļus, kristieši ievēro Kristus mīlestību un redz, kā viņu lūgšanas tiek atbildētas.
”Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.”
Jāņa 15:10
Chapter 2: Paklausība
Paklausība nav nosacījums, lai izpelnītos Dieva mīlestību. Paklausība ir līdzeklis, ko Dievs izmanto, lai dāvātu mīlestību un svētību. Viņa baušļus saglabājot un ievērojot, ik dienas, ir veids, kā kristieši tiek garīgi ”pabaroti”.
Pakļaušanās Kristum ir saistīta ar savstarpēju situāciju, kad Kristus vārdi tiek ievēroti ticībā, jo ticīgais ir piederīgs Kristum. Tas ir vairāk nekā intelektuāla izpratne par Kristus mācībām vai Viņa svētīšanu. Pakļaušanās ir saistīta ar dzīvi. Ja vīnogulāja dzīvība nespēj novirzīties zaros, tie iet bojā. Kristus vārdi kļūst par pamatu dzīvei, kad tie tiek turēti ticībā. Kad Kristus vārds nostiprinās ticīgā cilvēkā, tas kļūst par neatņemamu dzīves daļu. Jēzus to salīdzināja ar mājas pamatu; bez pamatiem māja nevar nostāties pret dabiskajiem vēja, lietus un plūdu spēkiem.
”Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints. Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm. Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.”
Mateja 7;24-27
Māja ir svarīgi uz kādiem pamatiem tā ir uzbūvēta. Lai Kristus vārds ticīgā dzīvē būtu pamats, ticīgajam ir jādara tas, ko Kristus ir teicis. Kristus nav devis patvaļīgu baušļu komplektu, lai apspiestu savus mācekļus; tā vietā Viņa vārdi bija palīdzības un atbrīvošanās dāvana ticīgā saglabāšanai.
Tomēr, lai paklausītu Kristus vārdiem, ir stingri jāuzticas Tam, kurš šos vārdus teica. Darot to, ko Jēzus saka, tiek veidota ārēja un redzama zīme, ka cilvēks patiešām tic, ka Jēzus ir Ķēniņu ķēniņš un Kungu kungs. Darot to, ko Jēzus saka, ir taustāms pierādījums tam, ka ticīgais mīl Kungu.
”Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.”
Jāņa 14:15
Tad paklausība kļūst par kanālu Kristus mīlestības saņemšanai: “Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:10).
Paklausība ir konteksts, kurā Dieva Gars atjauno ticīgu cilvēku. Paklausība ir arī konteksts, kurā lūgšanām ir spēcīga ietekme. Pieturēšanās pie Kristus ietver tuvību, ko tikai lūgšana var sniegt. Lūgšanas spēks rodas no vīnogulāju / zaru attiecībām. Zars pastāv, lai pildītu vīnogulāja mērķi. (sniegt augļus) Kristietis pastāv, lai paustu Kristus mērķi. Kad kristietis lūdz, patiesi vēloties Dieva gribu, šai lūgšanai ir neticami liels spēks.
Ar savām lūgšanām Jēzus palika Tēvā un Tēvs Viņā. Kad mūžīgais Kristus, atnācis pasaulē, iztukšoja sevi no savas godības. (ieskaties Filipiešiem. 2: 6-7)
”Un tagad apskaidro Tu Mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas Man bija pie Tevis, pirms pasaule bija.´´
Jāņa 17:5
Viņa vienotību ar Tēvu saglabāja Svētais Gars un viņu pastāvīgā saruna. Jēzum sarunās ar Tēvu bija padomā tikai viena lieta – ka Tēvs ir jāgodina un jāizpilda Viņa mērķis. Kristieša lūgšanas, kurā parādās Kristus Gara auglis, nes godu Dievam. Dievs pilnvaro šādu cilvēku ar atbildētu lūgšanu.
Diemžēl daudzi kristieši lūdz tā, kā ēd anoreksiķi! Daži anoreksiķi vispār neko neēd un badojas. Kristieši noliedz sevī audzināsanu un spēku, kas nepieciešams, lai iegūtu Kristus rakstura augļus, ja viņi nevērīgi izturas pret lūgšanām – lielāko privilēģiju, kuru bauda kristietis. Kristietis, kurš atstāj nevērībā lūgšanu privilēģijas, ir tikpat pašiznīcinošs kā cilvēks, kurš atsakās ēst. Ar Viņa izpirkšanas nāvi, Jēzus atvēra piekļuvi Dievam un kļuva par mūsu galveno priesteri, kurš pastāvīgi aizlūdz par mums. Šajā sakarā Jaunā Derība mudina mūs “tuvoties”
´´tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.”
Vēstule ebrejiem 10:22
Raksts tulkots no Harry Lee Poe–The Fruit of Christ’s Presence (1990)
-Mīlestībā-Ance-
Iekš Tēva rokām. 