Izcelts

Marthe Robin

Viņa pierādīja, ka ir iespējams dzīvot no mīlestības vien.

“Viss sākās ar Dieva mīlestību pret katru cilvēku neatkarīgi no mūsu pagātnes un izdarītajiem grēkiem. No mīlestības Dievs Tēvs sūta savu Dēlu Jēzu, kurš kļūst par brāli, mums visiem. Svētais Gars mudina mūsu sirdīs būt atvērtiem šai mīlestībai.”

“Es gribētu būt visur uzreiz, lai atkal un atkal pasludinātu, cik labs ir mūsu Dievs, cik ļoti viņš mīl cilvēci un cik maigs un līdzjūtīgs viņš ir kopā ar visiem.”

Marta Robina ir dzimusi 1902. gada 13. martā Droma, Francijā. Viņa bija Džozefa un Amēlijas-Selestīnes Robinu sestais un pēdējais bērns, kas bija fermeri. Viņas vecāki smagi strādāja. Viņas mamma un tētis bija katoļi, bet neapmeklēja baznīcu. Tas ietekmēja viņu pārējo bērnu ticību, bet Martu tas neietekmēja. Viņa bija tik ieinteresēta sarunām ar Dievu un izmantoja visas iespējas, lai lūgtu Viņu savā klusumā.

Otrajā dzīves gadā Martai uznāca slimība. Viņa un viņas māsa Klemensa saslima ar tīfa drudzi. Viņas māsa Klemence neizdzīvoja. Mārta izdzīvoja, bet kopš tā laika bija vārga un trausla. Viņa pameta skolu 13 gadu vecumā, lai palīdzētu ģimenes fermā. Tomēr viņa apmeklēja arī savas katehisma nodarbības. ( Pamatā katehisma uzdevums ir būt īsai un saprotamai mācību grāmatai, kas iepazīstina ar galvenajiem uzskatiem, kas pieņemti to pārstāvošajā konfesijā)

Lai gan kopš tīfa drudža viņa bija slimīga, šķita, ka viņai patīk pusaugu gadi. Viņai ļoti patika dejot, viņa sirsnīgi smējās par vecmāmiņas jocīgajiem jokiem. Bet 1918. gadā viņa atkal saslima un viņas stāvoklis krasi izmainījās. Ārsti domāja, ka tas varētu būt smadzeņu audzējs vai encefalīts. Viņi patiešām nesaprata, kāda ir viņas slimība. Kopš bērnības Martai vienmēr bija „pamanāma” reliģiskā uzticība un tieksme; uzkrītoši ar to, ka viņas vecāki un ģimene nebija ļoti dievbijīgi katoļi; tikai uz misi dodamies lielākajās svētku dienās. Slimībai un ciešanām progresējot, kājas vājinājās, un viņa arvien vairāk un vairāk tika pieslēgta krēslam. Šajā laikā viņas garīgā dzīve uzplauka, un viņu ļoti iedvesmoja Marija Fransuā-Terēse Martina.

1928. gadā Martas kermeņa apakšdaļa bija paralizēta, un 1929. gadā tās jau arī bija viņas rokas. Tas nebija pārejoša drudža rezultāts. Visbeidzot bez pierādījumiem viņas stāvokli nosauca par Encephalitis Lethargica – retu encefalīta formu.

Laikam ejot viss izmainijās un viņas veselības stāvoklis viss straujāk. Marta dzīvoja mājās tumšā guļamistabā, jo bija jutīga pret gaismu. 28 gadu vecumā viņa bija pilnīgi paralizēta. Tikai agri no rīta viņa vēl varēja izmantot īkšķi un rādītājpirkstu un varēja ar pirkstu uzvilkt rožukroņa krelles. Galu galā viņa zaudēja spēju darīt pat to. Viņa tikai pakustināja galvu. Viņa vairs nevarēja ne paēst, ne pat iemalkot ūdeni. Ārsti mēģināja viņā ieliet ūdeni, bet tas nāca āra pa viņas nāsīm. Tomēr bija viena lieta, ko viņa varēja un ko varēja pieņemt. Tas bija Svētais Vakarēdiens. Ap viņas trīsdesmito dzīves gadu Mārtas vienīgā mīlestība bija Kristus Svētais Vakarēdiens. Ne ēdiens ko ģimene deva, ne ūdens neizturēja viņas lūpas veselus 50 gadus.

Kaut arī Mārta vēl nekad nebija beigusi skolu, viņa spēja pārliecināt daudzus, kuri apmeklēja viņu ar lieliem gudrības vārdiem. Viņai bija pārpilna līdzjūtības, un viņai bija izcila atmiņa. Tika fiksēts, ka viņas dzīves laikā viņu apmeklēja vairāk nekā 100 000 cilvēku un saņēma ļoti daudz no viņas ieteikumus dažādās situācijās. Viņa godāja tūkstošiem lūgšanas lūgumu, un viņas ietekme sniedzās krietni tālāk par mazo, tumšo guļamistabu.

Vēlreiz, bez iespaidīgajiem aspektiem, Svētajos Rakstos var atrast Martas neizskaidrojamās izdzīvošanas pamatcēloņus:

“Bet Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs Cilvēka Dēla Miesu neēdīsiet un Viņa Asinis nedzersiet, tad jūsos nebūs dzīvības. Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā; Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens. Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā.”

Jāņa 6: 54-57

Daudzi no sarunām, kas cilvēkiem bija ar Martu, atklāj viņas unikālo dāvanu padomu došanā, izcilo atmiņu un milzīgo līdzjūtību. Viņai tika uzticēti arī daudzas lūgšanu vajadzības un dziedināšanas . Viņas aizlūgšanas spēks bija acīmredzams: šķietami izmisīgas situācijas tiks atrisinātas vai sakārtotas pēc viņas lūgšanas. Daudzas viņas idejas par Baznīcas vai Francijas nākotni dažkārt tika uztvertas kā pareģojumi, lai gan viņa vienmēr noraidīja šo terminu, dodot priekšroku garīgākam nākotnes redzējumam, kas paliek Dieva rokās.

“Kas attiecas uz nākotni, jūs zināt, ka mani citē kā daudzas lietas par nākotni. Es nezinu neko citu, izņemot sekojošo: ka nākotne ir Jēzus.”

Pirmkārt, izcilā franču mistiķe Marta Robina savus daudzos apmeklētājus aizkustināja ar savu pielīpošo prieku, dzīvespriecīgo garu un tuvību katram cilvēkam. Tikšanās ar viņu bija kā saskarsme ar Dieva labestību.

Marta Robina bieži bija pazīstama ar neparasto parādību, kas iezīmēja viņas eksistenci. No viņas slimības, kas bija ļoti reāla, bet kuras cēloņi un attīstība joprojām bija noslēpumā tīta, ieskaitot sātana uzbrukumus, viņa piedzīvoja izpausmes, kas ir unikālas visulaiku dižākajās mistērijās. Bet ārpus savas dzīves neparastajiem aspektiem šī sieviete, kura bija patiesi vienota ar Kristu, mīlēja, apsveica visus un izstaroja cerību, ka šodien viņa var būt paraugs mums visiem.

Mārta nebija dzimusi ne nejaušības pēc, ne pamodusies kādu rītu sazinoties ar Dievu. Tas nebija nekas cits kā došanās ceļojumā, kur iespaidīgās skatuves priekšā vienmēr bija galvenie mirkļi, kas bija piedzīvoti lūgšanu intīmajā telpā, un jaunā sieviete pamazām ļāva sevi ieskaut Kristum.

Augoša tuvība ar debesīm

Tiem, kurus tas pārsteidza, Marta pati mēdza teikt:

«Pirmkārt, garastāvoklis var ietekmēt visu, kas tev apkārt ir labs vai slikts; tad tu vari dot savu sirdi, dvēseli un laipnību. Viena lieta vienmēr paliek, un tā ir katra tvērienā: citu prieks…


Nedaudz miera, drosmes, cerību un mudinājuma smaidam, tie visi ir labsirdības akti, un nav vajadzības būt pilnīgi veselam cilvēkam, lai tos paveiktu. Gluži pretēji, nekas nav saprotošāks par lielām sāpēm.»

“Dievs nevairās padarīt auglīgu pat visnežēlīgāko cilvēcisko situāciju, un viņš to padara par vietu, kur valda dziļš mierinājums veselam pūlim.”

Dieva izvēle

Galvenais akts, kas Martu ieveda mistiskajā dzīvē, bija viņas 1925. gada 15. oktobra rakstiskā deklarācija par Avilas Svētās Terēzes svētkiem. Viņai bija 23 gadi, kad viņa uzrakstīja “padošanās aktu”:

“Mūžīgais Dievs, mūžīgā mīla! Ak mans Tēvs! Šajā dienā es atdodu sevi un pievienojos Tev, pilnīgi un nemeklējot neko pretī. Ak, mans Dievs, ņem manu prātu un visas tās atmiņas, ņem manu sirdi un visas tās jūtas, ņem manu intelektu un visus tā tēlus. Ņem visu manu gribu. Es nododu savu dzīvi un padodos Tev.”

Pēc trim gadiem viņa savā dzīvē piedzīvoja galveno notikumu, kas pastāvīgi noslēdza viņas derību ar Dievu. Savu ciešanu centrā viņa piedzīvoja iekšējas pārvērtības. Divu priesteru vizītes laikā 1928. gada decembrī viņa piedzīvoja bezgalīgo Dieva mīlestību pret sevi. Šī intīmā garīgā pieredze būtiski mainīja viņas dzīvi. Viņa pieņēma lēmumu dot jēgu absurdajām un bezjēdzīgajām ciešanām, ko izraisīja slimība, un ka šim nolūkam jābūt visai cilvēcei saskaņā ar apustuļa Pāvila vārdiem:

“Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa.

Kolosiešiem 1:24
Izcelts

Uztici Dievam savu dzīvi, jo viņam ir brīnišķīgs plāns tai!

Izlasi šo rakstu- par manu dzīvo sastapšanos ar Dievu- cik brīnišķīgi ir dalīties ar to -kas patiess un vērtīgs!

Sveiks/a! Patiess prieks tevi šeit redzēt- lai vai kas tu būtu, man ir prieks par tevi- šī platforma ir izveidota, lai spētu iedrošināt cilvēkus dzīvot dzīvu dzīvi- tādu, kurai ir piepildijums, kas nāk no Dieva! Esmu atgriezusies no vienkāršas dzīves, kur es dzīvoju un nedomāju par to- kurp es dodos un kas man ir jāīsteno šajā pasaulē. Dievs man parādija savu neizmērojamo mīlestību un noņema no maniem pleciem visas ķēdes kuras biju sev aplikusi, noņēma visu smagumu un neizpratni- apstādināja mani no šī skrejiena kurp devos ar aizvērtām acīm. Tad nu dienu no dienas, dzīvojot kā apzināta kristiete, es domāju par svētā gara augļiem ko Dievs mums dāvā.

Ejot cauri šiem Gara augļiem pār mani nāca atklāsme, ka Dievs negrib, ka mēs šos gara augļus iegaumējam kā skaitāmpantu un bezpersoniski ar tiem dzīvojam, bet Viņš vēlas lai tie ir saredzami mūsu dzīvēs- lai tie ir dzīvi. Vai cilvēki var aprakstīt Dieva raksturu, vai izjust gara augļus ar to, kā jūs rīkojaties, pat ja viņi nesaskaras ar jums vai nedzird ko jūs runājat? Tā arī ir jābūt, tikai mūsu darbi rādīs un vārdi nebūs vajadzīgi. Kad kāds skatītos uz tevi un teiktu: “Woo, kas par pacietību, viņš izstaro tādu labestību un laipnību, viņam piemīt tik liela pašdisciplīna.” Šī bija pirmā Dieva komanda- ne lūgt, ne dejot, Viņa pirmā komanda cilvēcei bija BŪT AUGLĪGAM. Pierādījums:

“Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm, jūrām un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”

Pirmā Mozus 1:28

šai rakstu vietai ir daudz lielāka nozīme, kā varētu šķist lielai daļai cilvēku. Tā nav tikai par populācijas vairošanu, bet par būšanu auglīgam Svētajā Garā. Es gribu lai tu, kas lasi šo rakstu, ieraugi to kā lielu vērtību savā dzīvē- būt auglīgam Garā. Un Dievs zināja, ka mums būs nepieciešams kāds skaidrojums, tāpēc viņš deva rakstu vietu:

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pateicība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība.

Pāvila vēstule Galatiešiem 5: 22-23

Un šeit es vēlos detalizēti runāt par pēdējo no tiem- par kuru visgrūtāk saprast. Ja tu vēlies dzīvot savu dzīvi tādu, kāda tā bija, tad šis raksts nebūs priekš tevis, bet es vēlos lai tu paliec. Šī tēma pēdējo laiku ir radikāli mainijusi manu domāšanu un es ar to vēlos dalīties. Atver savu sirdi un lūdz Dievam pēc sapratnes visu izprast, jo, ja šīs lietas tiks saprastas, tad līdzi tām nāks virkne citu, kas izmainīs tavu pieeju dzīvei par 100%. Un es vēlējos izprast no kurienes gan nāk šis pēdējais Gara auglis- vai mēs esam tie, kas to veido, vai tas ir Svētais Gars?

Quotes about self control, definition of self control, faith quotes, Bible  verse of the day en 2020 | Texte biblique, Paroles inspirantes, Affirmations

Reiz dzirdēts pantiņš-

Man krūtīs pukstēja divas dabas:

viena bija amorāla- otra svēta,

vienu es mīlu- otru nīstu,

to kuru barošu- dominēs.

-unknown-

Ko tu baro- kad tu klausies, skaties, “skrollo”, kad tu dari visas šīs lietas? Tu izvēlies prioritātes, kas baros tevi šodien, rītdien un parītdien. Ar kādiem cilvēkiem tu tiecies- ir vērts pacelt acis, jo nemanot mēs pakļaujam sevi šai ietekmei. Tikai neaizmirsti, ka katru dienu, katru stundu, minūti notiek šī iekšējā cīņa par to, kura puse uzvarēs. Un kas to nosaka-tu, jeb pats. Paškontrole ir iespēja ļaut izvēlēties kam tu atļausi sevi kontrolēt! Dievs negrib, ka esam šīs dabas kontrolē, kas šķietami uzvar mūsos. Kad mēs piedzimstam, daudzi domā, un arī es tā domāju līdz šim, ka mēs esam pa vidu šīm abām dabām, bet patiesība ir tajā, ka mēs dzimstam no miesas, mums nav bijusi izvēle un pirms sastapšanās ar Dievu, viss kas es varēju, bija mantkārība, lepnums, meklējot apmierinājumu priekš savas miesas, tieši tāpēc, es varēju darīt sliktas lietas, tikties ar nepareizajiem cilvēkiem. Tas, kas miesisks- kur ES ir centrēts- tas noved līdz “nāvei.” “Nāvei” kura atņems tavu likteni, tavu Dieva brīnišķīgo plānu tavai dzīvei.

Tātad grēka alga in nāve, bet Dieva balva ir mūžīgā dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Pāvila vēstule romiešiem 6:23

Tajā mirklī, kad Tu pieņem Jēzu Kristu par savu personīgo Kungu un glābēju, tu iegūsti iespēju izvēlēties, jo vēl viena daba tev ir atklājusies. Viss ko es varēju darīt, bija izvēlēties miesu pirms es satiku Jēzu. Kad Dievs sūtīja savu dēlu- viņš teica: “es došu cilvēkiem brīvību”, tur kur ir Dieva gars, tur ir brīvība. Kas mēs esam pazuduši un tumsas ieskauti, pirms mēs esam apliecinājuši Jēzu, par savu glābēju, mums nebija izvēles. Brīvības definīcija ir iespēja izvēlēties. Visi kas ir pasludinājuši Jēzu, par savu Kungu, katru dienu sāk ar izvēli. Lai vai kā mēs gribētu, mēs nevaram pārlekt no miesiskas dzīves uz 100% garā atdzimušu dzīvi, jo tas, kā mēs esam dzīvojuši, nāk līdzi un ir sfēras no kurām nav tik viegli tikt vaļā. Šis ceļš iet lēnām uz priekšu. Tāpēc Dievs ielika šo vienu koku Ādama un Ievas dārzā, lai tiem būtu izvēle, jo tā ir verdzība bez izvēles, tāpat kā mīlestība ir izvēle.

Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.

Piektā Mozus 30:19

S pirit VAI S in

E mpowered E mpowered

L ife of L ife of

F aith F lesh

CONTROL CONTROL

Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.

Pāvila vēstule galatiešiem 5-19:21

Ja tu esi atdzimis, un tu izmanto savu brīvību lai ietu miesisku dzīvi, tu nekad neieiesi Dieva valstībā- tajā bagātīgajā, dzīvajā valstībā ko Dievs tev sarūpējis. Būt paškontrolē nenozīmē- es tagat vienkārši dzīvošu labāk, būšu labāks/a, bet mums ir jāaicina svētais gars un jālūdz viņu vadīt mūs dienu no dienas. Es pieņemšu lēmumus kas iet pret mani, lēmumus kas nav pieņemti atsaucoties un miesas kārībām. Tad kad mēs sākam to darīt, mūsu dzīves dinamika izmainās, mums ir jāsāk dzīvot to dzīvi, kuru Dievs ir aicinājis mums dzīvot. Tāpēc vēlreiz izlasīsim šo rakstu vietu:

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.

Pret tādām lietām nav bauslības.

Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši (atdevuši savu veco dzīvi) līdz ar kaislībām un iekārošanām.

Pāvila vēstule galatiešiem: 5:22-24

Ko mēs varam ieraudzīt, ka Dievs Svētajā Garā ir džentelmenis, jo viņš atļauj mums iet tur, kur vēlamies un atļauj mums pašiem atlaist lietas, lai Viņš varētu ar tām strādāt, jo nav tāda sfēra, kur Dievs bez mūsu vēlmes darbotos, Viņš dod mums dažādas norādes, cilvēkus, lai mēs to saskatītu. Manā dzīvē Dievs jau labu laiku runā uz dažādām lietām, un ja vien es būtu ātrāk atlaidusi un ļāvusi… Viņa personība ir tik … neizskaidrojama un cik bezgala liela gan ir Viņa žēlastība. Lai vai cik tālu mēs ietu paši savā spēkā, Viņš būs ar mums vienmēr un visur.

Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.

Pāvila vēstule galatiešiem 5:16

Pirmā lieta ar kuru sākt- uzņemties atbildību par savām rīcībām, vārdiem, darbiem. Atrodi kādu un pasaki atklāti viņam šīs divas lietas:

  1. Kur tu šobrīd atrodies dzīvē
  2. Kur tu gribētu atrasties tā vietā

Piemēram:

  • Es situ savu bērnu par to, ka viņš mani neklausa, tad, kad es to vēlos.
  • Es vēlos būt tajā vietā, kur mani bērni spētu saņemt pacietīgu disciplīnu, lai viņi varētu sasniegt mērķi.
  • Es nespēju pieņemt savu māti- pāri visam ko viņa man nodarijusi.
  • Es vēlos viņai pieodt visu un mīlēt viņu ar tīru sirdi.
  • Es nespēju beigt iekārot cilvēkus, salīdzināt sevi ar viņiem.
  • Es vēlos dzīvot to dzīvi- kādu Dievs man sarūpējis un neskatīties uz to, kas pieder otram.

Dzīvojot miesisku dzīvi, mēs esam dzīvojuši grēkā, piekopjot tumšas lietas un tas, kas ir darīts tumsā, tur arī paliek, un ienaidnieks ar to spēlē, ka tas kas ir tumsā- paliek tumsā, bet tevi ēd no iekšienes. Tas ir tāpēc, ka tas ir pretējs tam, ko Gars vēlas darīt.

Mūsu dzīvēs nav nekādas problēmas, ja mums ir vīzija ar to, kur mēs vēlamies būt, un vienīgā iespēja kā tur nokļūt- ir atbildība. Kāds to zin, un redz tevi, kā uzticamu personu.

Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.

Jēkaba vēstule 5:16

Tad nu tavs uzdevums ir atrast kādu, kurš būtu gatavs tevī ieklausīties un veltīt tev laiku. Apsēsties un izstāstīt- kur tu šobrīd atrodies un kur tu vēlies atrasties. Pastāstīt to, ka tu vēlies stiprināt savu Garīgo dzīvi un viss, ko es no tevis lūdzu ir ieklausīties- ne nosodīt, ne izlabot, jo to visu darīs Svētais Gars. Un iespējams šī būs viss pravietiskākā lieta, kas ar tevi atgadijusies.

Nākamā lieta kas tev ir jādara, un kas sekos- pakļaušanās disciplīnai. Tā mūs pazīs pēc mūsu disciplinētās dzīves, pēc tā, cik mēs spēcīgi-taisni ejam Dieva ceļu. Dispiclīna arī manā dzīvē ir bijusi nopietns jautājums, un uzaugot daudzbērnu ģimenē, es nespēju iedomāties, kā tas ir- būt disciplinētai, jo augot tev bija milzīga brīvība darīt lietas un domāt, tā, kā vēlies. Tas ir tik ļoti svarīgi, tagat pieaugot, saprast, ka disciplīna ir nepieciešama, lai mēs nonāktu tur, kur Dievs ir aicinājis mums būt.

Ik rītu es sastopos ar disciplīnu savā priekšā- man ir izvēle lasīt vai nelasīt Bībeli. Tajā brīdī, kad saproti, ka Dievs izkārto dzīvē dažādas situācijas- iedod mieru pāri situācijām kurās to vajadzēja, iedod šo milzu spēku darīt lietas, dod tādu mīlestību un pateicību, ka tu saproti, ka Tev citu ceļu nevar būt, kā disciplinēt sevi- veltīt Viņam: ik rītu, vakaru, jebkuru mirkli no dienas. Pāri mums nāk Svētā Gara augļi, ja vien spējam būt disciplinēti Viņa vārdam.

Lieta tāda, ka ar informāciju vien nepietiek, lai radītu šīs vēlamās pārmaiņas mūsu dzīvēs, tā ir Svētā Gara iedvesma mūsos, kas atļauj mums dzīvot dzīvi kas ir auglīga.

Kas seko pēc disciplinēta dzīvessveida? Pēc šīs spēcīgās velmes būt pilnīgā ticībā un kalpošanā- tā jau ir šī velme, šī degsme tevī, kas dod tev velmi tuvoties Dievam. Esot uzticami kalpojot- slavējot, ejot uz Bībeles grupām, sludinot, ejot uz draudzi- Dievs tevi vēro katru mīļu brīdi un skatās cik tu esi uzticams.

Es vēlos dzīvi, kas ved mani uz dzīvi!

Cilvēki dzīvo, un arī es dzīvoju dzīvi, kas ved uz vienkāršu eksistenci. Taču pienāca brīdis līdz bija jāsaka sev STOP!

Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!

Psalms 42:1

Paldies, ka esi- lasiji un uzņēmi! Lai Dievs svētī visas tavas gaitas, lai arī kurp tu dotos- Viņš tevi neatstās!

(Mīlestībā- Ance)

SAULESPUĶU LAUKS – VĀRDS PRAVIETISKAJĀM BALSĪM DRAUDZĒS

Photo by Clement percheron on Pexels.com

Braucot cauri mūsu austrumu Montānas rančo skarbajiem, sniega apsarmotajiem pakalniem, kad pēkšņi Dieva Svētais Gars atklāja ainavisku vīziju, un es pēkšņi ieraudzīju vasarīgu ainu ar zilām debesīm un zeltainu saulespuķu lauku.

Vēroju, kā vējšs sajauca ziedus, un tie iegāja dažādos augšanas un brieduma posmos. Dažiem sāka augt lapas. Daudzi, kuriem bija lapas, sāka ziedēt. Sāka ziedēt topošie ziedi. Un ziedošie ziedi sāka vīst.

CENŠOTIES NOTURĒTIES PILNĀ PLAUKUMĀ, VIŅU GALVAS KĻUVA VĀJĀKAS

Mani iespaidoja tas, ka vīzija atspoguļo pravietiskās kustības posmus Kristus Miesā. Ir daudzi jauni kristieši, kuri tikai sāk atkāpties un izplesties augšup. Citi aug, un tādu ir daudz. Ir arī spēcīga kompānija no tiem, kas ziedēja. Bet tad ir tie, kas vīst, un Gars uz mani runāja, ka daži no tiem, kas bija pilnos ziedos un tagad nolaiž galvu, cīnījās šajā savas izaugsmes stadijā. Viņi cenšas piespiest sevi palikt pilnā ziedā, bet jo vairāk viņi cenšas, jo vājāka kļūst viņu galva.

SAULESPUĶES DOMĀJA, KA VISSPOŽĀKĀ IR ZIEDĒŠANA

Arī Svētais Gars man parādīja, ka dažas, kuras bija augšanas stadijā, arī mēģināja piespiest dabisko procesu un priekšlaicīgi uzziedēt. Skatoties, es redzēju visu procesu no sākuma līdz beigām, kā Svētais Gars pūta pāri laukam. Likās, ka ziedi ticēja, ka ziedēšana ir vislielākā godība, bet tie, kas novīta un nolaida galvu, drīz kļuva apgrūtināti ar sēklām, un sēklas sāka birt zemē.

Svētais Gars tad runāja: “Galvas novīšana un nolaišana rada sēklu simts reižu krāšņāku par visu to, kas tiek ražots pilnas ziedēšanas brīžos.” Kad vīzija izgaisa, es sapratu, ka ir noteiktas pravietiskas kalpošanas, kas, šķiet, vīst. Šīm ministrijām ir jāpakļaujas šai sezonai, tajā pašā laikā topošās un ziedošās ministrijas nedrīkst tos atklāt vai pārāk dedzīgi steigties ieņemt to vietu, jo tieši galvas nolaišanā un sēklas saražošanā šīs ministrijas būs pilnībā pārbaudītas un pagodinātas.

Teksts tulkots no: http://www.elijahlist.com/words/display_word/303

Ķēniņš un trompete-

Tie dziedāja jaunu dziesmu goda krēsla priekšā un četru dzīvo būtņu un vecaju priekšā, un neviens to dziesmu nevarēja iemācīties, kā vien tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas ir atpirkti no pasaules.

Jāņa atklāsmes 14:3
Photo by Wendelin Jacober on Pexels.com

Dziesma ir jauna ne tikai tāpēc, ka šī pieredze ir kas jauns, bet gan tāpēc, ka cilvēki, kas to dzied, ir “jauni”. Viņi zina, ko nozīmē skumjas un sāpes. Tie zina, kas ir vardarbība un atraidījums. Viņi ir cīnījušies ar emocionālām, garīgām un fiziskām nepilnībām. Viņi zina, ko nozīmē grēka rūgtās sekas. Bet Dievs visas lietas darīs jaunas, arī Savus ļaudis. Viņš ir visu lietu Meistars.

Iedomājies ķēniņu, kurš pamet savu troni un maskējies dodas pilsētas ielās. Viņš dodas uz pilsētas nolaisto rajonu un iet pa tumšu sānielu. Tur viņš ierauga kādu vecu bezpajumtnieku, kas spēlē sadauzītu tauri, cenšoties nopelnīt kaut dažus grašus, atkal un atkal spēlējot vienu un to pašu dziesmu. Tā izklausās drausmīgi. No salauzītas taures skan salauzīta dziesma. Ķēniņš pieiet pie šī cilvēka un saka: “Es vēlētos nopirkt tavu tauri. Es tev par to samaksāšu tik daudz, lai tu varētu atļauties dzīvot lepnā savrupmājā.”

“Jūs gribat šo tauri? Šo salauzīto, veco, noskaņoto tauri?” bezpajumtnieks apjucis jautāja. “Jā, tieši tā,” atbild ķēniņš. Viņš nopērk šo tauri, dodas mājup, iedod to savam dēlam, sakot: “Es vēlos lai tu to priekš manis salabo.” Dēls paņem tauri un aiznes to uz savu darbnīcu. Viņš tai pieliek jaunu iemauti, iztaisno sasitumus, ieliek jaunus taustiņus, tad to notīra un izmanto vasku, lai pilnībā nospodrinātu. Bībelē ir teikts, ka Dievs pret mums izturēsies kā pret zeltu – (Caharijas 13:9, 1 Pētera 1:7, Jesajas 48:10, Maleahija 3:3, Ījaba 23:10, Salamana pamācības 17:3, Psalmi 66:10)

Viņš mūs spodrinās un attīrīs, mūs sakops un izlabos robus. Viņš pie mums strādā arī tagad!

Visbeidzot pienāk diena, kad taure ir gatava. Dēls paņem spožo misiņa tauri un nodod to tēva rīcībā. Uz taures ir iegravēts tēva vārds. Ķēniņš paņem šo tauri un saka: “Dēls, tā izskatās lieliski. Nespēju vien sagaidīt, kad varēšu to iemēģināt.” Ķēniņš paņem tauri, kas tagat izskatās jauka un spīdīga, ieliek to mutē un pūš. Un šoreiz tā nav veca dziesma, salauzītā melodija. Tā nav dziesma, kas ar šo tauri būtu agrāk spēlēta.

Ar šo tauri tiek skandēta jauna dziesma. Varena slavas dziesma. TĀ IR PADARĪTA JAUNA!

Iespējams, ka mūsu dzīves šodien ir ierūsējušas egoismā un lepnumā, mantkārībā, miesaskārē un skaudībā. Iespējams, mēs jūtamies salauzti un ievainoti. Bet Meistars jau mūs ir ievedis Savā darbnīcā. Un, kad Viņš savu darbu pie mums būs pabeidzis, mēs sāksim dziedāt jaunu dziesmu!

Lūgšana: Kungs, pateicos Tev par cerībām un par nākotni. Es lūdzu, lai šī nākotne veidotu manu dzīvi šodien.

Raksts: Atklāsmes grāmata ikdienas pārdomām un lūgšanām, 247.lpp.

Photo by Natalie on Pexels.com

Lolojot Dieva Vārdu

“Tas dara lielas brīnumu zīmes, uz Viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā.”                       Atklāsmes

grāmata 13:13

Bija laiks, kad cilvēki varēja piedzīvot kaut ko tamlīdzīgu Josemitu nacionālajā parkā, kas atrodas Centrālkalifornijā. Katru vasaras vakaru Nacionālā parka darbinieki sarīkoja “uguns krišanu” no Glacier Point, kas atrodas prakstiski 4000 pēdu virs ielejas ieplakas. Pirms saulrieta cilvēki pulcējās, lai vērotu īsu dabas programmu, kas tika sarīkota šī kalna pakājē. Kamēr norisinājās šī programma, mežziņi Glacier Point virsotnē uzraudzīja milzīgu, sārtam līdzīgu ugunskuru.

Kad beidzās programma, kas norisinājās kalna pakājē, kāds uzkliedza virsotnē gaidošajām personām: “Lai krīt uguns!” Tad viņi sāka mest karstas ogles pār kalna malu, tādējādi veidojot neaprakstāmi skaistu, degošu ūdenskritumu, kas izzuda, aizvijoties vairāku tūkstošu pēdu tālumā tumsā. Tas patiešām bija neaprakstāms skats. Daudzi cilvēki ceļoja lielus attālumus, lai tikai vērotu šo skatu.

Uguns mešana no debesīm lasītājiem atgādina:

“un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”
Apustuļu darbi 2:2‭-‬4

Atklāsmes grāmatas 13. nodaļā mēs tiekam brīdināti nepaļauties pilnībā uz to, ko redzam un dzirdam. Kādu dienu šķitīs, ka Vasarsvētku ugunis krīt mums visapkārt, tomēr tās būs tikai viltojums. Varens sātana gala laika ağents viltos Svētā Gara darbu un aicinās cilvēkus pakļauties un kļūt uzticīgiem viltotai Trīsvienībai. Bet labākais un drošākais veids, kā atpazīt viltojumu, ir labi pazīt Īsto. Tie, kurus pilda Svētais Gars, nekavējoties zinās, kad parādīsies viltojums. Un patiesais Dieva Gars tiek dots tiem, kas Dievu meklē no visas sirds:

“Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit.”
Jeremijas 29:13

un ir gatavi darīt visu, ko Viņš lūgtu.

“Dievs Viņu paaugstinājis Sev pa labo roku par Valdnieku un Pestītāju, lai vestu Israēlu pie atgriešanās un grēku piedošanas.”
Apustuļu darbi 5:31

Dieva Gars mums tiek dots arī caur Viņa Vārdu.

“Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.”
Jāņa 6:63

Lolojot Dieva Vārdu caur ticību Jēzum Kristum, mēs tiksim pildīti ar patieso Garu. Bet tas nenotiks, ja Vārdam pievērsīsimies tikai daļēji, neregulāri, tikai sev izdevīgos brīžos. Šodien, Josemitu ielejas apmeklētājiem nav iespējams redzēt uguns krišanu. Pirms daudziem gadiem šo ieleju apmeklēja daudz mazāk ļaužu nekā milzīgās masas, kas turp dodas mūsdienās. Ņemot vērā šīs ielejas lielo popularitāti, uguns no kalna vairs netiek mesta, jo tur pārāk daudz cilvēku atrodas ļoti mazā laukumā. Dažreiz mūsu dzīves var kļūt parāk pieblīvētas, lai spētu saklausīt patiesā Gara balsi. Neļaujiet citu cilvēku un lietu spiedienam atturēt Svētā Gara uguni no krišanas jūsu dzīvē.

Raksts no: Džona Paulīna, Atklāsmes grāmata ikdienas pārdomām un lūgšanām. 239.lpp.

Pakļaušanās un atzarošana.

Kristieši savu dzīvi smeļas no Kristus, tāpat kā zars savu dzīvību no vīnogulāju galvenā stumbra un saknēm.

Jēzus izdarīja vienkāršu salīdzinājumu,  ka cilvēks, kurš nav vienots ar Viņu, ir kā zars, kas ir nogriezts no vīnogulāja.  Zars ātri nokalst. Tam nav dzīvības, tas ir dzīvs tikai augot kopā ar vīnogulāju.

Zara mērķis ir būt augļu nesējam, caur kuru vīnogulājs izpaužas. Tas nes augļus, ko ražo vīnogulājs. Kā zinām, vīnogas uz vīnogulāja stumbra augļus neražo. Zari kalpo vīnogulājam, nesot vīnogas.

Dievs ir izvēlējies paust savu mīlestību un mērķus pasaulē ar cilvēku starpniecību. Neskatoties uz to, kristieša dzīves auglis nāk no Viņa un nāk tikai attiecību rezultātā ar Viņu.

Šo attiecību dēļ Jēzus Kristus teica, ka Dievs tiek pagodināts, kad kristieši nes daudz augļu.

Šajā līdzībā par vīnogulāja atzarojumiem
Jēzus arī atbildēja uz lielo cilvēku eksistences jautājumu: Kāpēc es esmu šeit?

Cilvēks patieso dzīves jēgu un piepildījumu atrod attiecībās ar Dievu. Mēs esam radīti, lai nestu augļus, kurus Dievs vēlas, lai tie tiktu parādīti pasaulē. Cilvēki jūtas noraidīti, neievēroti, niecīgi, pazuduši un izolēti, kad tie nespēj piepildīt, ieraudzīt savu mērķi, jeb jēgu dzīvei. Jā, arī es varu to 100% liecināt no savas dzīves. Cilvēkiem, iespējams, nav ne jausmas, kāds ir viņu mērķis, un, ja viņiem to pateiks, viņiem var nepatikt dzirdētais un viņi var tam neticēt, bet lai vai kur mēs ietu, ik viens no mums zina, ko nozīmē meklēt dzīves mērķi un jēgu. Patiesība ir tajā, ja cilvēki ir norobežoti no Dieva, tie nespēj izpildīt patiesi unikālo mērķi, kādam viņi ir radīti. Tāpēc cilvēkam ir jāaicina Dievs savā dzīvē un jāuztic tā Viņam, bet tas ir iespējams tikai caur Jēzu Kristu.

´´Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.´´

Efeziešiem. 2:10
Photo by Julia Volk on Pexels.com

´´Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.´´

Jāņa 15;8

Chapter 1: Pakļaušanās

Cilvēks nevar nest Dieva augļus, ja vien viņš nav saistīts un atkarīgs no Dieva, kā zars ir sasaistīts ar vīnogulāju. Zars, kas atdalīts no sava vīnogulāja, pats ne tikai pārstās nest augļus, bet arī nomirs. Jēzus teica, ka augļu klātbūtne, vai nu laba, vai slikta, ir ārēja un redzama zīme tam, vai kādam ir vitālas attiecības ar Dievu. Tēvam raksturīgo augļu klātbūtne pierāda, ka cilvēks pieder Tam Kungam (Jāņa 15: 8).
Savā unikālajā komentārā Jēzus uzstāja, ka cilvēka attiecībām ar Dievu, gan pozitīvām, gan negatīvām, būtu kāda redzama zīme:

 ”No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.”

Mateja 7:16-20

Kaut arī labos darbus var atdarināt, garīgās īpašības, kas norāda uz cilvēka būtību, nevar būt. Tur, kur parādās labi augļi, vienmēr būs labi darbi. Tomēr tur, kur ir slikti augļi, neviens darbs nevar būt labs garīgās samaitāšanas dēļ, kas to ir motivējis!

Apustulis Pāvils teicis, ka kristieši ir kā savvaļas olīvu zari, kas ir uzpotēti uz mājas koka, tāpēc savvaļas zari var gūt labumu no labā koka bagātības.

´´Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!´´

Romiešiem. 11:17-18
Photo by Felix Mittermeier on Pexels.com

Augļu kvalitāte ir atkarīga no tā sakņu avota. Savvaļas zars var nest sava veida augļus, tāpat kā dumpīgs cilvēks var darīt to, ko pasaule uzskata par labu. Pieminekļus un atsauksmes, pagodinājumus un apbalvojumus pateicīgā pasaule var piemērot kādam cēlam labvēlim, kurš savā sirdī ir korumpēts. Cilvēku dzīves kvalitāte tomēr nav atkarīga no viņu izdarītajiem darbiem, bet no saknes, kas rada viņu darbus.

Apustulis Pāvils saprata, ka slikts koks vai cilvēks – var darīt labus darbus un joprojām būt slikts koks / cilvēks. Viņš atzina:

“Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.”

1.Korintiešiem. 13: 3

Dievbijības darbi ir tikai veltīgi centieni, ja vien tos nevada Dieva pārveidota sirds. Jēzus brīdināja reliģisko sabiedrību piesardzīgi izturēties pret dievbijību. Reliģiskā uzticība un labie darbi var būt motivēti no dažādiem avotiem. Ieskaties Mateja. 6: 1-18.

”Es rakstu jums, bērni, jo jūs pazināt Tēvu. Es rakstu jums, jaunieši, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno uzvarējāt.”

Jāņa 2:14

Pakļaujoties Kristum, cilvēks atver kanālus, pa kuriem Dievs piepilda dvēseli un dod garīgus augļus. Garīgā augšana notiek abpusējā paklausības Kungam un lūgšanu procesā. Turot Kristus baušļus, kristieši ievēro Kristus mīlestību un redz, kā viņu lūgšanas tiek atbildētas.

”Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.”

Jāņa 15:10

Chapter 2: Paklausība

Paklausība nav nosacījums, lai izpelnītos Dieva mīlestību. Paklausība ir līdzeklis, ko Dievs izmanto, lai dāvātu mīlestību un svētību. Viņa  baušļus saglabājot un ievērojot, ik dienas, ir veids, kā kristieši tiek garīgi ”pabaroti”.

Pakļaušanās Kristum ir saistīta ar savstarpēju situāciju,  kad Kristus vārdi tiek ievēroti ticībā, jo ticīgais ir piederīgs Kristum.  Tas ir vairāk nekā intelektuāla izpratne par Kristus mācībām vai Viņa svētīšanu.  Pakļaušanās ir saistīta ar dzīvi. Ja vīnogulāja dzīvība nespēj novirzīties zaros, tie iet bojā. Kristus vārdi kļūst par pamatu dzīvei, kad tie tiek turēti ticībā. Kad Kristus vārds nostiprinās ticīgā cilvēkā, tas kļūst par neatņemamu dzīves daļu. Jēzus to salīdzināja ar mājas pamatu; bez pamatiem māja nevar nostāties pret dabiskajiem vēja, lietus un plūdu spēkiem.

”Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints. Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm. Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.”

Mateja 7;24-27

Māja ir svarīgi uz kādiem pamatiem tā ir uzbūvēta. Lai Kristus vārds ticīgā dzīvē būtu pamats, ticīgajam ir jādara tas, ko Kristus ir teicis. Kristus nav devis patvaļīgu baušļu komplektu, lai apspiestu savus mācekļus; tā vietā Viņa vārdi bija palīdzības un atbrīvošanās dāvana ticīgā saglabāšanai.

Tomēr, lai paklausītu Kristus vārdiem, ir stingri jāuzticas Tam, kurš šos vārdus teica. Darot to, ko Jēzus saka, tiek veidota ārēja un redzama zīme, ka cilvēks patiešām tic, ka Jēzus ir Ķēniņu ķēniņš un Kungu kungs. Darot to, ko Jēzus saka, ir taustāms pierādījums tam, ka ticīgais mīl Kungu.

”Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.”

Jāņa 14:15
Photo by Felix Mittermeier on Pexels.com

Tad paklausība kļūst par kanālu Kristus mīlestības saņemšanai: “Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:10).

Paklausība ir konteksts, kurā Dieva Gars atjauno ticīgu cilvēku. Paklausība ir arī konteksts, kurā lūgšanām ir spēcīga ietekme. Pieturēšanās pie Kristus ietver tuvību, ko tikai lūgšana var sniegt. Lūgšanas spēks rodas no vīnogulāju / zaru attiecībām. Zars pastāv, lai pildītu vīnogulāja mērķi. (sniegt augļus) Kristietis pastāv, lai paustu Kristus mērķi. Kad kristietis lūdz, patiesi vēloties Dieva gribu, šai lūgšanai ir neticami liels spēks.

Ar savām lūgšanām Jēzus palika Tēvā un Tēvs Viņā. Kad mūžīgais Kristus, atnācis pasaulē, iztukšoja sevi no savas godības. (ieskaties Filipiešiem. 2: 6-7)

”Un tagad apskaidro Tu Mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas Man bija pie Tevis, pirms pasaule bija.´´

Jāņa 17:5

Viņa vienotību ar Tēvu saglabāja Svētais Gars un viņu pastāvīgā saruna. Jēzum sarunās ar Tēvu bija padomā tikai viena lieta – ka Tēvs ir jāgodina un jāizpilda Viņa mērķis. Kristieša lūgšanas, kurā parādās Kristus Gara auglis, nes godu Dievam. Dievs pilnvaro šādu cilvēku ar atbildētu lūgšanu.

Diemžēl daudzi kristieši lūdz tā, kā ēd anoreksiķi! Daži anoreksiķi vispār neko neēd un badojas. Kristieši noliedz sevī audzināsanu un spēku, kas nepieciešams, lai iegūtu Kristus rakstura augļus, ja viņi nevērīgi izturas pret lūgšanām – lielāko privilēģiju, kuru bauda kristietis. Kristietis, kurš atstāj nevērībā lūgšanu privilēģijas, ir tikpat pašiznīcinošs kā cilvēks, kurš atsakās ēst. Ar Viņa izpirkšanas nāvi, Jēzus atvēra piekļuvi Dievam un kļuva par mūsu galveno priesteri, kurš pastāvīgi aizlūdz par mums. Šajā sakarā Jaunā Derība mudina mūs “tuvoties”

´´tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.”

Vēstule ebrejiem 10:22
Photo by Maria Orlova on Pexels.com

Raksts tulkots no Harry Lee PoeThe Fruit of Christ’s Presence (1990)

-Mīlestībā-Ance-

Loss and Longing

Story of loss and longing.


Any loss in our lives has consequences. Is it the departure of a loved one, spouse, child, mother, father, husband, wife even pet. Whether it’s a defeat in life, like a business where you lose a business partner, or just lose a job, even during the relationship-building period where you meet and finally open up and you’re rejected. Any kind of defeat, the loss we face, is unpleasant and painful, it surrounds us so much that there seems to be no way out. But no matter what we do, thoughts and memories will be with us, only time will be the one who will heal. The time God has given to each of us in this world – if we live with such a consciousness every day – God knows everything about me and all my days are already recorded in the stars and every day and event has a special task in my life – or God’s plan for my life.

… let’s go further

God refreshes our body, soul and mind. Every time we go through difficulties, we are not alone, but God is with us because He is aware of where He is taking us. Going through a more difficult period, it seems that life has stopped and emotions are too strong over us and we get stuck in them.

Photo by Gantas Vaiu010diulu0117nas on Pexels.com

“My soul longs for your salvation; I hope in your word.”

Psalm 119:81

In this article, I want to talk about giving up and longing for what was not a blessing in our lives, even though it seemed to be what we want, but in reality God has prepared something wonderful especially for each one.

God wants us to be free from any negative emotions over our lives. Therefore, when we accept Christ in our hearts, God begins to purify the minds, heal sore souls, and change the hearts of men, because (regardless of man’s age, occupation, etc.) He has a plan for each of us; a plan that can deliver future and prosperity. No man has yet been born on this earth to live only for himself, so in order for God to use Him for His purpose, He begins His work in the appointed person.

“And I will bring the third part through the fire, and will refine them as silver is refined, and will try them as gold is tried: they shall call on my name, and I will hear them: I will say, It is my people: and they shall say, The Lord is my God.”

Zechariah 13:9

Wow, what a scripture. And because the goal is for you, the bigger the challenges may come. God will never allow His children to keep the old thinking of this life. If the main thinking through His Word, then our feelings and attitudes towards ourselves and others begin to change.

It is our responsibility to know God’s plan for our lives, to see it, to confirm it, and to pass trials through His Word. Because only it can give strength and make people smarter, stronger and better.

When a person accepts Christ in his heart, a lot changes. Of course, it is never seen or felt immediately in the morning after waking up, but over time (some earlier, others slower) important things change (internally). A person is freed from the feeling of loneliness and begins to see the meaning of life. The inner eyes of man are revealed to many things that were previously hidden. In God’s life, God acts very personally, so that all the trials that God imposes lead to success and freedom.

“For you, God, tested us; you refined us like silver.”

Psalm 66:10

There is no good thing that God wants to keep from His children, but first we must pass / pass the probationary period (cleanse hearts and heal sore souls) in order to be ready to receive His blessings.

And when you are in such a difficult situation that the light is not visible, then know that God is by your side. In the book of Daniel you can see a good example – God was with the men and saved them from the fire. Likewise, during your probation, God is constantly with you, even if you do not feel it.

Always keep Christ before your eyes as you go through the probationary period, for He alone is able to help and give you strength. His Word is light in absolute darkness; His strength is the foundation of your weakness, and His wisdom brings peace to your ignorance and confusion. And when you pass this probationary period (whatever it is), you will go out of it like purified gold, and even the smell of smoke will not be on you. (Daniel 3:23-27)

Photo by Simon Berger on Pexels.com
Community Verified icon
As flowers we strive for light and water. It is God who cares for them, then even less so for us, His children.

Atveldzējies vārdos!

Dzīvības upes avots.

/https://www.repentancerevival.com/


Atstājiet sevi šodien, no galvas līdz papēžiem, Dieva upes vidū, kur plūsma ir visspēcīgākā un visnoteiktākā, ieplūstot Dieva gribā. Būt Dieva gribā ir tas pats, kas atrasties straujas upes vidū. Upes vidū plūsma ir spēcīgāka un ātrāka.

Jo tālāk no upes centra jūs dreifējat, jo lēnāka un mazāk virzīta plūsma. Jūs joprojām esat plūsmā, taču tā nav tik spēcīga un droša.

Dieva gribas centrā, Viņa vadība ir visstiprākā un visdrošākā. Bet, jo tālāk no Dieva gribas centra tu dreifē, jo lēnāk kusties, un vadība, virziens un aizsardzība, ko tu būtu saņēmis no Viņas, ir vājāka un mazāk efektīva, gandrīz nemanāma. Tu pārvācies no Viņa ideālās gribas uz Viņa permisko gribu un tad no Viņa gribas pavisam.

Nokāpjot līdz upes malai, jūs beidzot izkāpjat un atrodaties savā lepnuma un neatkarības krastā, un upe plūst uz priekšu bez jums. Tāpat, atbrīvojoties no Dieva gribas, tu esi viens pats, palicis pie savām iecerēm, jo Dieva griba virzās uz priekšu bez tevis. Izbraucot no upes, tu centies veikt savu ceļu, bet tad ir grūtāk virzīties uz priekšu, jo ir šķēršļi.

Jūs mēģināt pārvietoties paralēli upei, turot to redzeslokā, bet ceļā ir šķēršļi, liekot pārvietoties apkārt tiem. Tas liek jums ceļot citā virzienā nekā upe, kas tagad ir tik tālu, ka to pat nevar redzēt. Cenšanās kalpot Dievam vai pat sekot Dievam, kad tu esi zaudējis savu gribu, kļūst neapmierinoša to šķēršļu dēļ, kas liek pārvietoties tālāk prom no Dieva plāna par tavu dzīvi.

Photo by Pok Rie on Pexels.com

Sliktas attiecības, nepareiza karjeras izvēle, slikta veselība, izglītības trūkums un finanses ir tikai daži no nepareizajiem ceļiem, pa kuriem, iespējams, atradīsi sevi. Pēc tam jūsu dzīve nonāk nepareizā ceļā vai iestrēgst strupceļā.


lasam tālāk…


Nekrītiet izmisumā! Jums ir cita vieta upē. Dieva griba un tavas dzīves plāns vēl gaida! Dodieties tieši uz Dieva gribas upi, kurā dzīves ceļa posmā jūs tagad atradīsit sevi.

Atgriezieties upē. Izbrist no krasta un straumē. Neapmierinieties ar potītes dziļumu, ceļa dziļumu vai līdz viduklim dziļu vietu, Dieva gribas upē.

“un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.”

2 Laiku 7:14

Bet šodien Bībeles panti, par kuriem mēs meditējam, runā par cita veida upēm, kas atdzīvina un dziedina, lai kur tā dotos un kur vien tai pieskartos. Vai jūs negribētu, lai šī pēdējā upe ieplūst jūsu dzīvē un caur jūsu mājām?

Labi, dārgais draugs, saskaņā ar Dieva vārdu tas noteikti var notik!

Pirmajiem ūdeņiem, par kuriem mēs runājām no Bībeles (2. Ķēniņu 2:19), kas plūda caur Jēriku, avots bija no zemes, kuru pakļāva Dieva lāsts;

Jērika stāvēja kā lepnuma un sacelšanās simbols pret Dieva vārdu, kā rezultātā zemi Dievs nolādēja. (Skat. Jozuas 6:26.) Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: “Nolādēts lai ir tas vīrs Tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku. Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimtā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību.”

un 1. Ķēniņu 16:34 “Viņa valdīšanas laikā Hiēls no Bēteles uzcēla Jēriku. Tās pamatu likšana prasīja viņa pirmdzimtā Abirāma dzīvību, bet viņa jaunākais dēls Segubs dabūja galu, kad tika iecelti jaunās pilsētas vārti, kā Tā Kunga vārds caur Jozuu, Nuna dēlu, bija runājis.”

Ecēhiēla 47: 7-12

“7 Atpakaļ nākdams, es redzēju daudz koku abos upes krastos,

8 un viņš man sacīja: “Šis ūdens tek uz rītiem, tas tek lejup pa Jordānas līdzenumu un beigās ietek Nāves jūrā, un, kur tas ietek, tur jūras ūdens kļūst veselīgs.

9 Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību; arī zivju bagātība būs ļoti liela, jo, kad šī upe tur nonāks, jūras ūdens kļūs veselīgs; it visur, kur šī upe tecēs, radīsies dzīvība.

10 Un zvejnieki pie tās stāvēs no En-Gedijas līdz En-Eglaimai, tur būs labas vietas tīklu izmešanai, zivju bagātība būs ļoti liela, kā Lielajā jūrā.

11 Bet tās purvainās vietas un dīķi nekļūs ūdens ziņā veselīgi: un tie būs sāls iegūšanai.

12 Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai.”

Photo by Djordje Petrovic on Pexels.com

“Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību; arī zivju bagātība būs ļoti liela, jo, kad šī upe tur nonāks, jūras ūdens kļūs veselīgs; it visur, kur šī upe tecēs, radīsies dzīvība.”

Ecēhiēla 47:9

Ļaujiet man mēģināt to sadalīt līdzībās ar skaidrojumu:

  • Abās upes pusēs auga liels skaits koku (Vairs nav neauglības)
  • Kad viņi nonāk Nāves jūrā, kur jūra ir stāvoša, ūdeņi kļūst svaigi. (Pretstats pret stagnāciju)
  • dzīvos katra dzīvā radība, kas plūst tur, kur tek upe; (Pretinde pret slimību un priekšlaicīgu nāvi)
  • Zivju būs daudz, jo šie ūdeņi tur plūst. (Labklājība)
  • tai blakus stāvēs zvejnieki; viņi izkaisīs tīklus. (Uzņēmējdarbība – panākumi biznesā un ministrijā)
  • Viņi noķers daudzu veidu zivis (produktivitāte)
  • Abās upes krastos pārtikai augs visa veida koki. (Reizināšana un paplašināšanās)
  • Viņu lapas nenokalst, un neizkļūst arī augļi (Pretinde pret spontāno abortu, neveiksmīgo ražu)
  • Viņi nesīs augļus katru mēnesi (ilgstoša auglība sezonā un ārpus sezonas visu gadu)
  • Viņu augļi būs pārtikai un viņu lapas – dziedināšanai. (Bagātīgā dzīve – dziedināšana un atjaunošana).

Apskatīsim arī Atklāsmes 22: 1–3 Dievs deva Jānim līdzīgu redzējumu, kādu Viņš Ecēhiēlam bija devis tik daudzus gadus iepriekš, runājot par šo pašu Dieva upi un par to, kā tai būtu ietekme.

Photo by Oliver Sju00f6stru00f6m on Pexels.com

“Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla. Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu. Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos.”

( Jāņa 22:1-3 )

Kā mēs iegūstam šo ūdeni?

Un viņš sacīja: “Atnesiet man jaunu bļodu un ielieciet tanī sāli.” Tad tie viņam to atnesa (2. Ķēniņu 2:20)

Jums ir nepieciešama jauna bļoda un nedaudz sāls. Jaunā bļoda ir ticīgā cilvēka jaunā dzīve, kas tiek pasniegta Dievam kā goda trauks, kas iesvētīts Skolotāja lietošanai. Dažiem no mums šī jaunā bļoda ir jauna domāšana!

Jāņa 7: 37-39 Jēzus sacīja:

Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca:

“Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.

Photo by Rachel Claire on Pexels.com

“Ja kāds ir izslāpis …” Slāpes – šeit rodas sāls iedarbībā. Sāls rada vai es teikšu, ka tas izraisa slāpes. Kad Jēzus runāja par to, ka mēs, ticīgie, esam zemes sāls, tas nozīmē, ka mēs sākam slāpt pēc Jēzus uz zemes, to cilvēku sirdīs, ar kuriem mēs saskaramies!

Dzīvo ūdeņu avots tiek atbrīvots un slāpju brīdī šī staume ieplūst.

Avots: “Tā kā viņu ūdens avots plūst no svētnīcas”

Plūsma: tā izplūda no svētnīcas un palielinājās dziļumā un sasniedzamībā, kā tas bija. Tas nebija templī. Tās ir atmodas upes! Tas runā ne tikai par svētību, bet par to, ka esi svētīts un par svētību kādam!

Jūs ievērosiet, ka gan Ecēhiēla, gan Jāņa redzējumos galvenais upju dziedināšanas darbs un plūsmas radītā dzīve un labklājība notika ārpus tempļa vai svētnīcas.

Dievs saka jums un man – ir pienācis laiks atkal dzert no Dzīvības avota un ļaut Svētajam Garam kļūt par dzīvo ūdeņu avotu, kas izplūdīs no mūsu dzīves, no mājām un no dzīves. baznīcu ielās, pilsētās un tautās; dziedināšanas un dzīvības radīšana sabojātajās dzīvēs, izjukušajās ģimenēs, izjukušajās laulībās, salauztajās sirdīs, salauztajos likteņos.

Es atkal saku jums, tās ir Atmodas upes, kurām Dievs liks ieplūst ikvienā, kurš pēc Viņa ir izslāpis šajā sezonā. Tā mainīsies jūsu dzīve. Šādi mainīsies tavs stāsts. Tā notiks jūsu izrāviens un tiks noteikts jūsu apgrozījums. Esi izsalcis/usi, lai tevī slāpes pēc Viņa!

Photo by Jeremy Bishop on Pexels.com

Šī Dieva upe plūdīs ar dzīvinošu spēku, nesot auglību tur, kur bija neauglība, labklājību tur, kur bija stagnācija, svētības tur, kur bija lāsti!


Šis veldzē manu dvēseli, ļoti, ļoti. Tulkojums no- https://www.repentancerevival.com

Heavy mask society.

Look deeply, a man could not see the inner and true soul, but God, the creator of the universe.

“BLACK CHARCOAL DANCE”-Ance Zāgmane /2020/Latvia

Heavy

as

chains.


“Wearing a mask wears you out. Faking it is fatiguing. The most exhausting activity is pretending to be what you know you aren’t.” /Rick Warren/

What do people thirst for? In truth. Then let’s talk about what is real and topical for everyone (although deep in the heart). Over the centuries, people have been trying to adapt to the different cultures in which they live, in different sections of society. Interesting is how much we are willing to go far away from ourselves so that we can have something that fits or is accepted. Accepted as normal or standard. Someone does it to survive, someone to build fame – it would be “better” than he thinks of himself, someone to fit in – the best thing is that we don’t have to fit in where our true nature is not accepted.

“BLACK CHARCOAL DANCE”-Ance Zāgmane /2020/Latvia

Here is my story to come to light. A story that reveals the true path. About a simple girl from small country, who due to her inner fear and the unknown did not know her value and hid her true essence. Stories that can make you look inside you, open up and look deeper into what we don’t understand or are afraid to understand.


I totally agree that it is very difficult and frightening to meet your true face. I remember myself as a child – I was a clean, priceless – little angel girl. I was enough, the way I am, and I didn’t need to prove anything to anyone until you start to grow and take on different responsibilities. And so it is with each of us. Whenever I look at children, I admire their love and truthfulness. They see the world and accept it as it is.
As children, we learn a lot from our environment – family, other children and adults in society, books, cartoons, etc. In short, as children, we perceive much more and learn much more from the environment in which we grow up. Whatever the environment, we take it as the norm and grow up with it.

“For God so loved the world, that he gave his only Son, that whoever believes in him should not perish but have eternal life.

John 3:16

As we grew, we accumulated a lot of heaviness in our hearts. We accumulate resentment, exclusion, shame, guilt, fear, father’s harsh words or mother’s indifference in childhood, words that once made us cry, we accumulate anger at those who hurt us, even though they themselves were so hurt in their bitterness. Our hearts endure a great deal of suffering, they are like chains strangling around our tender heart – until one day, our hearts are so hardened that we can no longer be ourselves. We cannot love and receive love. We hide under a veil that gets longer and heavier over the years.

“Blessed are the pure in heart, for they shall see God.

Matthew 5:8

In fact, it is the most difficult thing we have to do in this life – it is the moment of revelation and the moment of surrender, when we allow God to enter our lives and bring in the light that has been oppressed for years in our souls.

Life with countless “masks” is so scary. It is like living this beautiful life without realizing your potential at all – the true potential that can only be heard from God. Like a captive bird that has never seen the light and has not felt the wind between its feathers. Life runs fast, as long as we manage to catch it and look it in the eye – everything changes.

My true face is hidden in the name of God!

A.Zagmane

Undoubtedly, it is one of the most beautiful and frightening truths to look at. I think a lot about this. How much I long for the truth that I have hidden deep within me, deeply. It is like a stone forest over the centuries, changing moss from generation to generation. At the age of 24, I realized that everything you tried to emulate leads even further and further away from you – it’s like taking a child deep into a dark forest, even though he wants to go to the light. To imitate someone, to copy, to read literature that you are not interested in, but you do it only because it makes someone you want to emulate, study at a university where you really only study for fame, go to seminars, because it would be a good entry in your social network page. We as individuals borrow a lot from others by putting on a mask that helps us fill in the gaps in us. It only fills emptiness with something else that is not true of you. That is what we feel
very well, as a child who tries to slander his parents about the candy he has eaten, he unfortunately fails to hide it – just as he grows up – only as we grow up we do it deliberately.

How can a young man keep his way pure? By guarding it according to your word.

Psalm 119:9

Tell yourself today – that’s enough. It is enough to hide from yourself and miss the wonderful calling of your life. Enough to run by the standards! God has made us each unique and can you imagine it? Each of us has a special task on earth. I think at the end of life it is not so important what you have achieved and become accustomed to both yourself and those who doubted or hoped for you, but it is important that you know what you are going for and in whose honor you are doing what you are doing. God loves us so much – He changed my heart and changes it everyday. I look at the world with humility and gratitude that I can be myself and experience this immeasurable grace of God every day. God is light, truth, and the way. You are loved – just the way you are deep inside God sees you and knows every corner of your heart. LET LOVE LEAD Ance.

P.S I know my writing skills are not the best in English- hope everything is clear for you my dear reader!

“BLACK CHARCOAL DANCE”-Ance Zāgmane /2020/Latvia

Patiesība tavā dzīvē lai nāk gaismā.

Personīgās pārmaiņas sākas ar patiesības apliecināšanu- kā zinām Bībeli, tā visa ir patiesība, jo Jēzus sludināja patiesību- Viņš runāja to, ko Dievs rādija un runāja Viņa dzīvē. Viņš bija Dieva sūtīts šajā pasaulē, lai mēs iemantotu mūžīgo dzīvību.

Dienām ejot, manī radās dziļas pārdomas par pasauli kurā dzīvojam šodien. Uz kurieni iet sabiedrība un kas ir dzīvības avots tai, kas ir tas, kas cilvēkus dzen uz priekšu. Vērojot kas notiek, klausoties, manī rosijās jautājumi Dievam. Tāds varens bargums nāk pār pasauli- daudz tumšu laiku sagaida mūs, bet Dievs saka- ” nebīsties mans bērns, es esmu pasaules gaišums un patvērums, kas pie manis tveras, tas pie mūžīgās dzīvības tveras! ” Dievs mainīja manu sirdi un maina to dienu no dienas- pielūdzot Viņu, lai varētu cerībā dzīvot. Tikai Viņš spēj izvest mūs no grūtībām ar kurām esam saslēgti, visām saitēm ar kurām esam sagūstīti. Viņš atsvabina no visām slimībām un nelaimēm, skumjām un tumsonības. Viņš dara brīvu! Viņš dara dzīvu!

Photo by Luna Lovegood on Pexels.com

Īstenībā jau var veidot rakstus par daudz un dažādām tēmām, bet vairāk man rezonēja temats par atklātību- es ļoti vēlos būt atklāta un patiesa pret sevi un citiem. Vārdi kurus rakstu un runāju, tie ir no Dieva, tie nav manis izdomāti un sacerēti, to es vēlos arī sludināt. Kaut viens cilvēks šo izlasot, lai varētu gūt tuvāku redzējumu par Dieva brīnumaino un skaisto pusi, ne reliģisko. kas tik ļoti ir attālinājusi mūs no Dieva patiesās mīlestības. Ir tik daudz platformu, tik daudz sludinātāju, tik daudz viedokļu- kā vēl nekad, mēs dzīvojam laikmetā, kur informācijas ir pāri pārēm un tik viegli ir tajā visā apjukt un nomaldīties- Dievs runāja uz manu dzīvi un atmodināja manī patiesības garu, kurš jānes gaismā.

“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas iesākumā bija pie Dieva. No Viņa viss radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas radīts. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.”

(Jāņa 1:1-5)

Apmīļo savu iekšējo bērnu šodien. Manā bērnībā es ilgojos pēc mīlestības un sapratnes, es ilgojos pēc uzmanības un rūpēm- Dievs mums kā pieaugušajiem spēj dziedināt sirdi un piepildīt ar mīlestību, Viņš dara mūs pilnīgus.

Vārds dara mūs brīvus- tas ir tas, ko dara patiesība. Tā noveļ no mūsu pleciem nastu, kuru iespējams esam nesuši gadiem ilgi, no vainas apziņas un meliem pret sevi- kā ieslodzīti paši sevī. Mēs mēģinam dzīvot dienu no dienas- tas ir ļoti grūti- tāda dzīve ir gurda un smaga. Es pati šādi dzīvoju. Kā sasieta vienā vietā, visas šīs atbildības kuras vēlējos uzņemties, visas šīs lomas nospēlēt- ar dažādām maskām, priekš dažādiem cilvēkiem un situācijām. Tas padarija manu ceļu tik smagu un tumšu- tajā varēja būt ģimene, draugi, dažādas attiecības, pasākumi kuros piepildīties, lekcijas- kuras uzturēja dzīvības dzirksti tikai uz neilgu laiku, līdz atkal vainas sajūta par to, kāda esmu, nepiezagās, lai nolaupītu manu dzīvību. Ir tikai viena patiesība- viens spēks kurš visas šīs vainas sajūtas spēj noņemts. Visas šīs smagās un griezīgās ķēdes, visas maldu mācības- tas ir Dievs. Tik liela un vārdiem neizsakāma ir Viņa degsme pēc tavas dzīves- kā nomaldijusies avs, kas nezina ceļu atpakaļ- Viņš aizved mūs mājās. Kā briedis pēc ūdens brēc sausumā, tā cilvēks pēc patiesības- kas sauc, tam tiks atbildēts.

Lai Kungs top slavēts ikvienu dienu: mūsu nastas nes Dievs, mūsu pestīšana!

Psalms 67:20

Dievs šodien runā:

“Mans bērns, nepadodies no izmisuma un raizēm kas apņem, bet celies un mirdzi tajā aicinājumā kurā esmu tevi ielicis, lai liecinātu par manu spēku un slavu savā dzīvē. Tu esi aicināts šajā nogurušajā un izslāpušajā pasaulē piepildīt manu plānu, kas ir brīnišķīgs. Mēs dzīvojam pasaulē kura ir pilna velnišķīgu ietekmju, šie spēki darīs visu lai cīnītos par tavu sirdi, prātu un ietekmētu tevi lai izrautu no tava likteņa. Es aicinu ikvienu būt stipriem šodienā pret visām ienaidnieka taktikām. Tumsas pasaule vienmēr pārlieks savu ķetnu, dēļ sava lepnuma. Visu apjukumu un bailes kuras ir tumsonības spēku radītas šajā pasaulē, es atklāšu visus melus kas ir iedēstīti manos bērnos, visas sazvērestības manā vārdā tiks atklātas un satriektas ar patiesības gaismu, visu kas bijis apslēpts. Pārāk daudz cerības ir liktas uz cilvēkiem, ne mani. Es esmu tas, kas ceļ vīrieti un sievieti, bērnus, dzīvo un nedzīvo, viss, kas ir uz zemes šīs ir manis radīts un veidots. Es atveru debess logus lai izlietu savu garu pāri visai miesai. Jā, es esmu gaisma pasaulei- tiem kas nomaldijušies, un atjaunošu visus kas bijuši ievainoti un “apzagti”, mans bērns, es aizvietošu ar garīgo labvēlību, žēlsirdību un atjaunošanu. Un ja tu tiešām vēlies zināt visu patiesību par mani, tev ir jāpavada laiks ar mani, jāgatavojās lai mani iepazītu. Kad tu sāksi iepazīt mani, tu sapratīsi visu patiesību par kuru es runāju Bībelē un tu atradīsi ceļu kā dzīvot brīvībā kādā esmu tev paredzējis dzīvot. Atceries mans bērns- grēks tevi paverdzina, kad tu grēko, tu atdoties tumsonības valstībai, kura grib tevi paverdzināt grēkam un nāvei tumsonībai mūžīgi. Bet es nāku lai atbrīvotu tevi no nāves un grēka spēka!”

http://www.repentancerevival.com

“Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!”

Jesajas 26:3

Ienaidnieks izmanto pašu grūtāko mirkli mūsu dzīvēs, kad jūtamies nespēcīgi un pagrimuši savā ticībā. Tapēc es gribu teikt- ka Dievs zin katru mūsu soli kuru spersim, katru domu un lēmumu, visas ciešanas un uzvaras ar kurā saskaries- Viņš zin visu par mums. No Dieva tu nevari noslēpties un izvairīties- Viņš ir tik mīlošs un gādīgs, tik maigs un reizē varens savās dusmās pār mūsu nepaklausību. Turies pie savas cerības uz Dievu. Tveries ātri pie žēlastības vēsts. Meklē iespēju lai dalītos ar iemeslu savā cerībā uz Dievu priekš tiem, kas tev apkārt.

Toms Viņam saka: “Kungs mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?”

Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.

Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši.”

Jāņa 14:5-7

Vaicā Svētajam Garam šodien, lai tas dod skaidras acis ieraudzīt līdzcilvēkus, kuri izmisīgi meklē pēc Dieva žēlastības. Esi gatavs dalīties ar savu cerību caur vārdiem un darbiem, jo līdzko tu pildi Dieva gribu, Svētais Gars arī darbosies caur tevi, neskatoties uz to, ka tu varbūt neredzēsi tūlītējus rezultātus, zini, ka tavas pūles nebūs veltīgas. Dievs vienmēr darbojās un dara brīnumus mums līdzās. Esi piesardzīgs no velna meliem par brīvību un mieru, ko sniedz pasaules lietas, tas viss ir sātana meli, patieso mieru un brīvību dāvā Dievs.

Photo by Lucas Pezeta on Pexels.com

Ceļš, patiesība un dzīvība. Neēsi kaunā par Dieva vēsti, kas ir vienīgais ceļš uz pestīšanu. Ienaidniekam nepatīk progress, kas Dieva valstībā un viņš darīs visu lai apklusinātu Dieva vēsts mācekļus.

Mēs visi meklējam patiesību un labākas dzīves priekš mums un mūsu ģimenēm, bet Jēzus saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”(Jāņa 14:6) Noslēpums ir tajā, ka tas nav iespējams ar mūsu pūliņiem vai varu, bet vienīgi sastopoties ar patiesību. Tev ir jāzin patiesība par sevi pašu, par attiecībām, par savu raksturu, ja vēlies ko mainīt savā dzīvē. Kapēc tas ir tik svarīgi zināt patiesību pirms sākt ko mainīt savā dzīvē? Aiz katra pašiznīcinoša ieraduma tavā dzīvē ir meli kuriem notici.

Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi.

Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.

Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.

Korintiešiem 10:3-5

Dažkārt mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, mēs tērējam pāri saviem limitiem un Dievs nekad nav mūs aicinājis uz ko tādu, nerunājot tikai par finansēm, bet arī attiecībām, par lietām kuras tu saki sev un par sevi, veids kā tu domā par savu pagātni, par atgadijumiem. Mēs varam ticēt šiem maldiem par pagātni, vai lasīt ko saka Dievs par attiecīgo situāciju. Bībele māca, ka personiskā izaugsme sākas ar patiesību. Tā ir patiesība, kas dara tevi brīvu.

Jūs par Viņu esat dzirdējuši un mācījušies tā, ka patiesība ir Jēzū.

Efeziešiem 4:21

Jo patiesība ir Jēzus un Viņš runā vienmēr patiesību- tas nozīmē, ka viss kas Bībelē teikts ir patiesība. To, ko mēs dzirdam televīzijā, radio, lasam žurnālos, internetā- ne vienmēr tas mums palīdzēs, un ne vienmēr tajā būs patiesība.

 Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.

Filipiešiem 4:13

Paldies Kungam, ka Viņš tevi maina. Paldies Viņam par Viņa mīlestību, ka Viņš negrib tevi atstāt arī tad, kad neēsi bijis paklausīgs. Lūdz Dievu, lai Viņa plāni un Viņa griba notiek tavā dzīvē. Dievs ir tik mīlošs Dievs, kurš vienmēr gaidīs uz mums līdz mēs atdosim savas dzīves Viņa rokās. Lūdz Dievam pēc brīvības un patiesības, pēc atsvabināšanas no visiem cietokšņiem un nocietinājumiem, kas traucē saņemt Viņa mīlestību un svētību ieet mūsu aicinājumā. Palūdz Dievu lai visi cietokšņi tiek salauzti Jēzus vārdā.

Photo by Mu00e1ximo on Pexels.com

Vārds paliks mūžam- mīlestībā- Ance. 🙂

Kas varētu traucēt tev pakāpties savā dzīvē…

Šis ir atgādinājums, rakstot blogu, ka katru dienu ir jāatgādina sev- mācīties katru dienu vairāk un vairāk!

Nirstam dziļāk!

Viena lieta un ļoti svarīga- mēs nevaram izaugt garīgi, ne kā savādāk, ja mūsu prāts nav tam gatavs, ja mēs paši neēsam nobrieduši uz pacēlumu. Es iedrošinu tevi domāt citā līmenī, ja mēs pamainam domāšanu, mēs arī ieejam citā domāšanas līmenī un mūsu dzīves arī mainās līdz. Es esmu Kristiete un studējot pēc Dieva darbiem un Bībeles- Dievs ir atjauninājumu Dievs. Dievs vēlas lai mēs atjaunojamies un tērpjamies “jaunās drēbēs” kuras viņš mums sarūpējis. Viņš priecājas mūs redzēt dienu no dienas jaunā gaismā, ka mēs piedzīvojot šo neizmērojamo mīlestību, esam pazemīgi un atdodam visu nastu kas gulstas uz mūsu pleciem. Ka mēs noliekam Viņam pie kājām savu veco “ES” un mainamies dienu no dienas, atjaunodamies Viņa godībā.

Photo by Snapwire on Pexels.com

Mēs esam dzīvas dvēseles pāri visam…

Dzīvnieki dzīvo pēc instinktiem, ieraduma, pēc ikdienas rutīnas- tie cenšas izdzīvot dienu no dienas- nodrošināt sev pārtiku, medīt, pāroties, spēlēties, sapņot, just, cīnīties, migrēt, tiem ir sajūtas un emocijas kā cilvēkiem. Cilvēki dara visas šīs lietas gluži tāpat, kā dzīvnieki, bet cilvēkam Dievs ir devis vairāk- dvēseli kas alkst pēc dzīvības. Mūsu dvēseles alkst pēc kā augstāka, kas paceļ mūs pāri visām šīm zemes lietām, tās alkst pēc tīras mīlestības, pēc atklātības un patiesības, pēc padevības un brīvības- ko spēj piepildīt tikai Dievs. Dievs dod mumš šo brīnišķīgo izvēli- katru dienu, katru minūti, katru elpas vilcienu- mēs varam izvēlēties, jo Viņš cīnās par mūsu dvēselēm.

Daudzi no mums pat nepiedzīvo atjaunotās sezonas, jo mēs nevēlamies mainīties. Tikai mainoties ik dienas, mēs varam tuvoties savai dvēseles iekšējai sāpei, uzkrājumiem, neizdziedinātajām lietām, kas mūs ir vilkušas pie zemes un likušas nocietināties pret Dievu un cilvēkiem kas ienāk mūsu dzīvēs. Atrast to var tikai mainoties un atklājoties Dievam- atdodot to nastu Viņa rokās. Viņš aicina mūs mainīties ik dienas- ne būt komfortā ar to kas ir, bet AUGT. 🙂

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami, kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. –2 Korintiešiem 3:18

Cik brīnišķīga rakstu vieta. Arī es nereti vēlos lai lietas mainās man apkārt, bet pati vēlos palikt tāda pati, kāda biju. Cik ļoti būtiski mainīties un augt ir personīgi, neatkarīgi no cilvēkiem kas mums apkārt un kādas ir viņu darbības, neatkarīgi no apstākļiem- nereti tie nemainās līdzko nemainam mūsu domāšanas un pieejas veids. Cik ļoti lietas var iegriezties citā gaismā, ja vien paskatamies no cita skata punkta uz tām. Dievs mūs aicina paraudzīties pāri visām grūtajām situācijām ar kurām saskaramies, tās var būt tik lielas, ka mēs nespējam iedomāties, ka ir vispār kas cits iespējams, ka ir iespējama savādāka dzīve un savādāki apstākļi mums apkārt… tik vien, kā pavērties apkārt un aizdomāties. Vienu vakaru, ejot pa ielu domāju, ka mēs bieži sevi ieraujam tādā kā burbulī no kura nevaram izkļūt, un ap šo burbuli mums veidojas līdzīgas situācijas, cilvēki ar tādām pašām problēmām un redzējumu, mēs nereti vēlamies uzlikt šo atbildību uz kādu citu, bet mums ir jāparaugās pāri šīm situācijām un jāsaprot, ka mēs paši esam tās radītāji.

Lai saprastu ko mēs vēlamies no dzīves, mums jājautā- ko mēs gribam. Tik daudz ko mēs palaižam garām, jo nezinām ko paši vēlamies un kas ir tas, ko mēs varētu sagaidīt. Nepārtraukti ir jājautā sev- vai tas ir tas, kas mani definē, vai šeit es esmu laimīga/s esot, vai darot konkrētus darbus tu ar to esi apmierināta/s, vai tas ir tas ko gaidīji. Arī esot attiecībās ar cilvēkiem, komunicējot, nepārtraukti izzini kur ir šī cilvēka dvēsele, kādi šim cilvēkam ir nodomi uz tevi un uz pasauli. Lai noteiktu kur tu atrodies, paveries apkārt un kopumā izpēti uz kurieni ved tavs ceļš, pret ko tu atduries. tur tavs ceļš sākas- uz jaunu dzīves sākumu. Dievs mūs vada katru dienu, Viņš ir ar mums katru mīļu brīdi, Viņš aicina mūs ieklausīties Viņā, jo Viņam ir ko teikt mums… un Viņam ir atbildes uz VISIEM mūsu jautājumiem, nereti tās nāk caur situācijām, cilvēkiem, lietām.. mums ir jāmācās ieklausīties- Viņam ir brīnišķīgs plāns KATRAM no mums, ikvienam kas uz zemes šīs. Un pāri visam:

Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. Romiešiem 12:2

P.S. Pavadi laiku ar Dievu- esi mierā ar savu prātu (vismaz centies būt, jo tas nav viegli) un atbildes tev tiks dotas, kādam uzreiz, kādam pēc dienas, divām, kādam varbūt pēc mēnešiem vai gadiem, tava velme to saklausīt būs no svara. Dievs dāvāja mums dzīvi- brīvību Viņā, piepildijumu, mieru, pateicību, prieku, mīlestību, šķīstību, uzticību, pietiekamību, lēnprātību. Par to arī pateicos katru dienu kuru iesāku!

Mīlestībā- Ance 🙂